Saldumu karalis

Gadaskaitļi un dzīve

1910. gadā – uzsāka savu uzņēmuma darbību, īrētās telpās ražojot un pārdodot konditorejas preces.         1912. gadā – konditorejas preču ražošanu pārceļ uz Krāsotāju ielu 25. Sāk ar nelielas fabrikas ēkas uzcelšanu. Nodarbināti 25 strādnieki.

1913. gadā – tiek izveidotas konfekšu un šokolādes nodaļas.

1914. gadā – nodarbina 60 strādniekus. Atvērti 4 specializētie konditorejas veikali.
1915. gadā - saņem pavēl evakuēties uz Maskavu. Viņš izbrauc kopā ar ģimeni un sāk savu darbību jaunajā vietā pilnīgi no nulles.
1916. gadā – atver konfekšu darbnīcu. Sākumā strādā pats kopā ar ģimenes locekļiem, izgatavojot eikalipta-mentola un iesala konfektes. Uzņēmums attīstās, pēc laika nodarbina 25 cilvēkus.
1918. gadā – sāk trūkt izejvielas, privātā ražošana tiek aizliegta. Darbība jāpārtrauc

1920. gadā – Ķuze ar ģimeni atgriežas Latvijā. Fabrika ir nopostīta.
1920. gada beigās – ar pieejamo naudu un kredītiem izremontētas ēkas u iekārtas, fabrika atsāk darbu ar biskvītu ražošanu.
1921. gadā – nodarbināti 15 strādnieki. Nopērk zirgus preču pārvadāšanai.
1922. gadā – tiek atjaunotas konfekšu un karameļu nodaļas.
1923. gadā – fabrikā strādā aptuveni 100 darbinieku. Darbu sākusi šokolādes nodaļa.
1923. gada rudenī – atver pirmo veikalu – noliktavu.
1924. gada 12. jūlijā – jaunās fabrikas telpās sākas darbs. Darba telpas aizņem 2800 m².
1928. gada 13. oktobrī – tiek likts pamatakmens jaunceļamai trīs stāvu fabrikas ēkai. Iegādājas jaunas automašīnas preču izvadīšanai. Nopērk auto arī sev un algo šoferi.
1929. gada 16. novembrī – ēkas ir gatavas. Lai tās iekārtotu, iegādāta vismodernākā ražošanas tehnika.
1929. gada beigās – nodarbināti ap 300 strādnieku. Darba telpas aizņem 4000 m².

1930. gadā – jauna nozare – kafijas ražošana sāk darbu.
1931. gada jūnijā – atvērts otrs Ķuzes fabrikas veikals Brīvības ielā 13.
1933. gadā – fabrika izveido piena kondensēšanas nodaļu un arī kartonāžas nodaļu.
1934. gada 17. novembrī – atklāta strādnieku kultūras un sporta zāle. Tiek izveidota strādnieku ienākšanas un iziešanas automātiska reģistrācija.
1935. gada 1. janvārī – uzņēmums pārorganizēts akciju sabiedrībā ar pamatkapitālu Ls 1 200 000.
1936. gada maijā – tiek atvērts trešais fabrikas veikals Kaļķu ielā 1.
1936. gada novembrī – atklāta jauna nozare – kakao ražošana. Darbinieku skaits pārsniedz 500. Darba telpas sastāda 6500 m². Produkciju veidoja ap 5000 kg dažādu ražojumu. Preču gada apgrozījums vietējā tirgū – 2,5 milj. latu.
1939. gadā – apstiprināts A/S pamatkapitāls 1 500 000 Ls.

1940. gadā – uzņēmums tiek nacionalizēts. Finanšu ministrs apstiprina Vilhelmu Ķuzi direktora amatā, nosakot algu 1000 latu mēnesī, un ļauj par atlīdzību lietot trīsistabu dzīvokli.
1941. gada 13. jūnijā – Vilhelmu Ķuzi arestēja, lai aizsūtītu uz Sibīriju.
1941. gada vasaras otrajā pusē, izsūtījumā, lēģerī, Vilhelms Ķuze mira. Viņš atdeva savu dzīvību, nezinādams, kāpēc. Viņa saldumu rūpnīcu valsts bija jau nacionalizējusi, tiesas nebija.

Vilhelma Ķuzes kapavieta ir nezināma – kaut kur Soļikamskā...

Cilvēka piemiņa sākas tika pēc tam, kad šī pasaule atstāta. Kas palicis no Ķuzes šodien? Atmiņas, ko cauri paaudzēm saglabājuši tuvinieki Latvijā, Amerikā un Kanādā, lepnums, ka viņu dzimtā bijis tāds liels vīrs. Vēl dzīvi ir tie, kuri kā mazi bērni vecākiem dīca nopirkt kārumus, un bieži tie bija Ķuzes saldumi, viņiem varētu būt garšas atmiņa.

Mēs apsolām turpināt atgādināt un palīdzēt paturēt atmiņā un godināt.

Darbs kā V. Ķuzes vārda nesējiem ir ilglaicīgs un nopietns projekts, jo apzināmies atbildību un pienākumu kādu esam uzņēmušies.